Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Melnraksts

Jūra rāma miglas surdinēta
es neatvadīšos
kaut neesmu drošs
ka rīts būs uzaustošs
es neatvadīšos
kaut atvērtās durvīs dzirdu es balsis
es neatvadīšos
jo daļa no manis tic
ka būšu vienmēr te
un mēs atkal tiksimies
es varbūt atnākšu pelēks un caurspīdīgs
novējos dzestrums
bet silts būs labrīt

jūra rāma un atkāpusies
un migla kā veļu sega



kaut kur bez mums jau izlemts viss
neko šis rīts vairs nevar izmainīt
saule lec un apzeltī ar zeltsārtiem stariem
dienas bijušās un dienas tās kas mani varbūt vairs nepienāks

kaut dzidri zilas debesis tās tomēr ir vāks
un tur neviens no mums silts un elpojošs
vis nenonāks



18.03.2015.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2015-03-24 17:30 
Tā ir. Šodien četros dienā uz viņpasauli devās mana dēla sievastēvs. Viņam bija tikai
54 gadi. :(
 Steamroller  2015-03-24 20:47 
Nu, pirms 3 dienām ar to pašu diagnozi tika pieņemta mana švāģeriene. Tā gadās, kā
teica Vonnegūts...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?