Dūda

Trīs reizes vecais dziļi grūda
Trīs reizes izšāva no abiem stobriem
Trīs reizes vecā iesaucās „Ak, Dūda,
Šķiet, ka ieņemta tu esi šodien!”

Trīs reizes vecais, redzot, ģība
Kā viņa atvase cērt ceļu pasaulē
Trīs dienas dzēra tā, ka strūkla šķība
To, čurādamu, gāza mēslainē

Trīs gados Dūda, dziedādama
Jau zosis ganīja un dzina mājās
Trīs krustus kūma meta, dzirdēdama
Ar kādiem vārdiem viņa lamājās

Nav dzīves gaita apturama
Kā trīsritenis, ripojošs no kraujas
Jau Dūda izaugusi īsta dāma
Kūmai tikušas trīs smilšu saujas

Trīs reizes āža gads ir nācis
Trīs reizes zibens cirtis bērzā robu
Jau Dūdas otrais puika skraidīt sācis
Bet pirmais rāda izkritušo zobu

Kur divi, iederētos trešais
Kā beigu akords stāsta nobeigumā
Šķiet, ir jau ceļā iekarotājs brašais
Un būsim jauna stāsta sākumā