Ne tajos ūdeņos (Fabula)

„Kur gan jūs tādus vīrus atrodat,
Kas jau no paša agra rīta steidz,
Jūs apmīļot, pirms darba dienu sākt
Un mājās vēlu nekad nepārnāk?

Kur paskatos, visapkārt pļēguro,
Kur apstājos, vien debīliķi mudž,
Kam prātā tikai neķītrības vien.
Nu visi mērkaķi te ir nudien.”

Tā vecmeita, kam pāri četrdesmit,
Reiz klāsta draudzenei no visas sirds.
„Jo vienvārd sakot, dzīvei jēga ir,
Ja blakus gadās gudrs, prātīgs vīrs...”

Uz to nu draudzene teic: „Saproti,
Ne tajos ūdeņos tu tīklu met.
Kur visu laiku pati apgrozies,
Tāds precinieks tev arī gadīsies...”