Pagātnes bērns
Nekavē mani,
Gaidi mani,
Vēl nenojaušot pagātnes gardo lietu,
Kad kopā laizīsim asaru lāses,
Kur sāpēs un patiks
Ciest un ienīst
Katru mirkli
Par bijušo laiku,
Kā tas sildīs un saldēs,
Cik nejēdzīgi patiks mums
Šis mirklis.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2015-02-23 09:33 |
| Kaut kāda radikāli mazohistiska pozīcija... |
| hefny |
2015-02-23 09:37 |
kl,izrāvi vārdus no teicamā.....
|
| Susurlacic |
2015-02-23 12:40 |
| tas varbūt ir mirkļa vājums :) |
| baalzams |
2015-02-23 21:58 |
| gardais lietus vai gardā lieta? |
| straume22 |
2015-02-24 14:51 |
"Vēl nenojaušot pagātnes gardo lietu," manrādās(pārmet krusta zīmi pār acīm), ka šī,
cien. autora lieliskā darbiņa, rinda ir šeitan lieka.
Pārējās trīs rindas(uzraksta
, kuras)ļoti labas, patīk:
"Nekavē mani,
Gaidi mani,
Katru
mirkli"
ParaksC(piemēra pēc):
Moritake Arakida... |
| Santrape |
2015-02-27 19:54 |
Ak, savādā piešprice tekstam,
kā drebuļi drebuļus rīvē,
bet tu saki - tikai
dzīve,
mīl ciest un asaras drīvēt. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!