Aitas paliek aitas... (Fabula)

Aitām viss tik vienkāršs liekas, mirkli nedomājot, šīs
Bīda aunu baram priekšā – lūk, tas mūsu Vadonis!
Bet tas, tikko izvēlētais, izrādījās mantrausis.
Ievazāja tā kā sērgu, kas nav piesiets - mans ir viss.

Var par naudu nopirkt visu, atliek tikai šiverēt!
Aitas sāk nu čīkstēt, vaidēt: „Taisnības nav pasaulē.”
Vadonis tām uzbrēc skaļi: „Sistas neesat jūs sen!
Mutes ciet, kas jums par daļu!” un pa kaktiem aitas dzen...

Kad nu tirāde šī beidzas, apkārt klusums iestājas.
Vējo cerība vien gaisā – pilnvaras reiz izbeidzas...
Pavilksim tos gadus četrus, tad no jauna vēlēsim,
Auna vietā liksim āzi, un uz labu domāsim!
* * *
Morāle te nebūs gara, ja jau aitām prātiņš īss.
Būs tā pati tirānija „bē” uz „mē” ja nomainīs...