Jel tici

Jel tici,saglabāšu tevi,
es savās vārsmās,
savās barda dziesmās,
kas durvis atvērs kā ar burvju atslēgu
uz pasauli,kur roku rokā iesim.

Tur mana mīlestība
satiks atkal
reiz sapņos izloloto tēlu,
lai acīs paslēptu no visas pasaules
un ļautu jūtām netraucēti kvēlot.

Uz strauji aizejošām dienām
bez izbīļa tad lūkošos,
bez dusmām,
un tajās kavēšos, lai vēlreiz skatītu
tur tavas acis apbrīnā un jūsmā.

Ir mūsu mīlestība taču
šie izgaisušie mirkļi
rūgti saldie,
ko ļoti vēloties, mēs atkal satiksim
un šoreiz nesajauksim vairs ar maldiem.

Jel tici, saglabāšu tevi
es savā sirdī
katru dzīves dienu,
kā savu likteni, kā skaidras debesis,
un neļaušu tās aptumšot nevienam.