Nežēlīgs kritiens
Tu nokriti!
Kā sniegs uz galvas,
Kā atmiņas no pagātnes.
Tu nokriti!
Kā pūcei nokrīt spalva,
Kā pindzele no sastatnes.
Tu nokriti!
Un lauzi kreiso kāju,
Un gaudoji kā aizkauta.
Tu nokriti!
Lai nenāktu uz mājām,
Un putra šodien netiks vārīta.
| Viedokļi par dzejoli |
| taalais_sakura |
2015-01-27 15:33 |
Tu aizlidoji garām
Un šoreiz nenokriti,
Neierasti liels,
Ne tāds kā visi
citi,
Bet milzīgs meteorīts,
Ko tagad mēs lai darām,
Ja atkal pienāks rīts,
Un
brokastīs būs mannā izvārīts?
Izlasīju dzejas virsrakstu un pirmais ,kas nāca prātā,
bija ziņa par to lielo debess ķermeni, kas tikko palidoja Zemei tuvu garām. Padomāju,
vai tiešām nokritis... |
| Susurlacic |
2015-01-27 16:06 |
es Taalais, paldies dievam par to debesu ķermeni nezināju. ui . tak sermuli pa
kauliem bizelēē |
| klusaisMiileetaajs |
2015-01-27 16:32 |
Jā, es arī šodien lasīju par to baigāko akmens bluķi, kas, paldies Dievam, aizskrēja
pa gaisu mums garām! Kamēr citi raksta, kamēr citi dzeju bauda, trakas lietas
notiek... |
| violetta |
2015-01-28 22:38 |
Puisi!par vienkarsu,par ikdienisku,par ne...ne...ne.ja nelidz nekas cits- makslas
varda var ari biski iesnaukt. |
| vanadziene56 |
2015-01-28 22:38 |
Nav īsti ticamības moments, ka kāda būtu ar mieru lauzt kaulus, lai tik nav susurlāči
jābaro... :)) |
| vanadziene56 |
2015-01-28 22:38 |
Nav īsti ticamības moments, ka kāda būtu ar mieru lauzt kaulus, lai tik nav susurlāči
jābaro... :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!