Saule sniegā..

Gar lielajām maģistra strēlēm,

Iet garām cilvēciņš mazs,

Tas izmircis līdz pat pašām mielēm,

Jo apšķiezts ar šļuru ir tas.

Tas nezin pat kur viņam mājas,

Viņš apjūk un pusceļā stājas,

Viņs raugās pa kreisi,pa labi

Vai pazīstami neliekas stabi.

Līdz pēkšņi rau kur mans bērziņš,

Aiz kura ir meklētais celiņš.

Nu cilvēciņš atplaukst smaidā,

Jo drīzumā mājās tiks viņš,

Un mājās būs tēja saldā,

Un klātim karsts pīrādziņš.

Tā pārģērbies sausās drānās,

Viņš ietīsies dūnu segās,

Tad iekritīs saldā miegā,

Līdz rītam, kad saule kusīs sniegā.


16.01.2015