* * *

Kā lūgšanas vārdus es čukstu,
cik neprātīgi vēlos
paņemt tavu nelielo plaukstu,
lai pirkstu spilventiņos
izpētītu tīmekļa vijumu rakstus,
pa izciļņiem un ieplakām,
pa ādas pergamentu
klejot kā mūžīgais ceļinieks,
maigi skarot ar lūpam,
lai manā sirdī ielītu
tava bezgalība,
nemirstības upe, -
tava dzīves līnija...