Nekas vairs nemainīsies
Šajā pasaulē līdz beigām.
Uz zvēra vārtiem
Dieva zīmes liks.
Sen atkarīgie
Svētrunas sev veltīs,
Lai kumosam pie velna
Nav viņš pliks.
Ar vārdiem mānīs
Piedzimušos bērnus,
Vien Dieva bērns
Lai paliek tikls.
Tie cūkos molbertus
Vēl nezīmētus
Un turpinājums
Nevedīs pie bikts.
Sen ačgārnoti vārdi,
Mūzika tik tīrā
Melns eņģelis
Ar asins zobenu tik cērt.
Ir katram šķelta
Dzīve iecerētā,
Cilts scenārijs
Uz galda priekšā likts.

Tak,cilvēk,ieskaties
Kaut reizi
Spogulī vien sevī.
Bez akselbantēm
Kļūsti pikts...?
Nav slavas ačgārnas,
Kopš radīšanas brīža.
Vien paša teiktais,
Padarītais
Būs dāvanā sev pašam
Kāda rokas likts...