Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ganīšana

Nu jau nu jau,
Gana, gana!
Gana domnāts,
Gana smiets.
Mīļa mana,
Govis gana,
Arī viņai:
Gana tiek.

Gans ar gani
Gultā liekas.
Gana, gana!-
Vectēvs kliedz.

Nu, lai pats
Tas govis gana,
Mums nav gana
Ganu prieks.
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2014-11-20 22:32 
Jautra vārdu spēlīte! :)
 klusaisMiileetaajs  2014-11-21 07:54 
Beidz par īstu mīlu gānīties!
 Susurlacic  2014-11-21 09:09 
KlM-- tās ir rindiņas paR GANĪŠANU. Nez kur saskati mīlu ?? :)
 laukroze  2014-11-21 10:25 
gan jau lacic nepārtrauks dzejošanu un būs vēl kādi dzejojumi..;)
 virvirbams  2014-11-21 11:49 
Autors aptvēris neaptveramo! Darbs pielīdzināms Anreja Upīša "Zaļajai zemei", tikai
koncentrēta veidā.

Bravo MAESTRO!

Brao Mao !
 straume22  2014-11-21 20:05 
Ganīšana...konu, konu(filosofizielē)...es to varētu kvēli nosodīt kā arhaiski
mežonīgu parādību kā tādu, taču lokāli kolektīvo interešu stratēģijas allaž ņem
virsroku. Ganīšanas klanam piederības sajūta ir spēcīgāka par individuālajiem
principiem(c). Savu netīro sirdsapziņu mēģināju klusināt čakarējot ganus un tiklīdz
tiku krūmos, tā izgāju uz vectēvu(akall c),(pati nezin ko tādu nospērus)
 baalzams  2014-11-21 22:46 
man patīk:)
 vanadziene56  2014-11-21 23:41 
Kamēr gans ar ganīti, tikmēr..." govis norā zāli plūc, zumbā, zumbā dundurs dūc..."
:))
 Plaanpraatinjsh  2014-11-22 11:45 
maziņš biju,ganos gāju
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?