Kautkas no nekā

Ziniet kā ir norīt visu kas sāp?
Nav jau grūti,tikai nekas jau nepazūd
Sūrst tāpat,reizēm pat vēl vairāk
Satiec cilvēku,runā,pavadi dienas
Viena pēc otras,prieks,nav vairs četras sienas
Un tad bums,viss sašķīst un beidzas
Kāpēc? Viss taču labi,tikai parādās ilgas
Pēc cilvēka,kas sirsniņu salauza pusēm
Bet tas jau normāli,mūsdienās tā cilvēki tusē
Kā ballītē, reizēm pat vēl biežāk
Nonāc pretstatā ar to ko runā un ko domā
Dzīvo pilnīgi citā nevis savā lomā
Un tad vel citi apkārt kā gudri muļķi
Māca kā labāk,iebāž mutē ļuļķi
Man teica–tev ātrāk jābeidz šis murgs
Bet ar vienu norunu
Tad šis bus mans pēdējais burts!