Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Savās domās



Es varu staigāt visu auksto ziemu maikā
lai tikai nebūtu jādomā par tevi
Un turēt rokas karstā tvaikā
nav tālu no tā lai pazaudētu savi

Es nevaru ne sadedzināt
ne sasaldēt savu sirdi
un tevi nesajust
lai kā tu manas jūtas dedzinātu-
tās nesagruzd
it kā kāds ūdeni uzlietu laikā!!

Gribu atkal tavam augumam likt trīsēt
pat tad ja tev nav bail un nav auksts
Gribu jaunu mūsu mīlestību drīz sēt
Mūsu mīlestības koks būs tik augsts
ka uzraapjoties abiem
pašā augšā... reibtu galvas!
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2014-10-31 21:59 
kaa vienmeer - kad nespeej laikaa apstaaties, labais paartop parj neveertigu shljuru.
 hefny  2014-10-31 23:04 
aga,-uzrāpties pašā augšā, iztēlojos to un, -patiesi smejos, no tā, ko nerātni var
iedomāties.... DDDDDDD
un,itkā cerīgi iesāka,tad nojuka ritms, tad arī doma nezkur
,kā pīle uz ledus , izšļūca......
 Andthis  2014-11-01 08:42 
hefy, varbuut tev lasot smadzenes saaaka logot?? taapeeec arii beigas nesaprati! :D
 BIRNBAMS  2014-11-01 21:52 
Autors nebaidās slēpt jūtas.

Zaudējuma smagums liec viņu.

kokā kāpšana -
izdevies pants!
 Andthis  2014-11-01 23:21 
PALDIES
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?