Jūrai

Sešas pēdas zem jūras viļņiem:
Dzintars nemierā dus.
Debesīs lidinās kaijas un ķērc
Lejā zem ūdens- viss kluss.
Sešus metrus dziļāk guļ laivas vraks
Tas gaida zvejnieku- vai kādreiz nāks?
Nē nenāks tas, jo upes atvars viņu ņēmis,
Tā ļaunais liktenis bij viņa vietā lēmis.
Dus mierīgā miegā jūra.
Tā šodien netrako aukainā neprātā.
Jau otro mēnesi guļ gremojot,
Divdesmit zvejnieku kuģus savā vēderā.
Kad izsalkums pārņems viņas viļņaino miesu
Tā celsies bangās un nograuzīs krastiem-
Savu pusgada dabisko tiesu.