Romantika
Viņa nāca
Ar krūzi rokā.
Zeltainām bizēm
Ietērpta togā.
Spēcīgiem gurniem,
Kailām kājām,
Zilo acu plakstiņiem,
Dievišķi mājot.
Sirds mana nerātnā
Dauzījās krūtīs
Kā iesprostots tauriņš
Pret loga rūtīm.
Es viņu skatīju,
Kā sauli caur prizmu,
Tā māsiņa mana-
Nāk taisīt klizmu
| Viedokļi par dzejoli |
| assortina |
2014-08-28 23:07 |
| Dikti traģisks dzejs! |
| BAMS |
2014-08-29 09:15 |
Veselīgs humors ir latviešu neuzvaramības svarīga satāvdaļa!
Paldies M A E S
T R O - 7 rinda applaudē - |
| laukroze |
2014-08-29 10:29 |
| :DDDD jāpiekrīt tai 7 rindai..;) |
| hefny |
2014-08-29 10:55 |
apsmaidījos , izlasot beigas. sākums tik vilonošs un.... proza, proza, uzveic
jebko..... |
| Susurlacic |
2014-08-29 11:10 |
Kas teiks, ka arī smuka meddarbiniece nevar taisīt klizmu(fui?), Vai tad jābūt kaut
kādam briesmoniem uz ko paskatoties piemetas skrejamais ?? :) |
| vanadziene56 |
2014-08-29 23:57 |
| Nebēdā, tā var būt reāla situācija vecumdienās.Sargies no aizcietējumiem!:) |
| muskare |
2014-09-02 15:47 |
a vot, nekādi nevaru saprast par to dievišķo māšanu ar plakstiņiem... :o Vai tad
tik lieli kā spārni? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!