Stīvums kaulos

Tu nedomā?
Tu nedomā par mani?
Tas pareizi.
Lūk- kaimiņsētas Žanis:
Tas iedzer sīvo,
Viens pats viņš dzīvo,
Un neskatās, ka brunči plīvo.
Plīvo? Dzīvo? Sajūt stīvo?
Ak jā.
Tam stīvums kaulos
Un gulta praulos.
Kur šitāds auļos?
Es pagaidām tāds mīksts,
No plastilīna iztaisīts
Un arī ūsas vēl tik dīgst.
Kad stīvs reiz palikšu,
Par stīvumu vien domāšu
Un tā kā Žanis dzīvošu.
Bet pagaidām,
Nekā!
Lai dzīvo katrs
Tā kā māk