Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kritušais par LIETU

Pār tavu krūti nokritu..
Kad vientuļš zvaigznes pētīju.
Tur tavu muti skūpstiju,
Līdz laimes pārpilns aizmigu.
Un rādījās man sapnis labs,
Ka tevī slīdu nenoguris.
Un visu rokām daru pats
Ar acīm aizvērtām kā Muris.

Ir žēl no tāda sapņa mosties,
Ir vēlme tādu stiept un stiept.
Kad piepildīts pa gultu rosies,
Ka jauki tas, to nevar liegt.
Un esmu gatavs zvaigznes pētīt,
Lai biežāk pakristu pār tevi.
Vēl gadus trīsdesmit,ak manu tētīt!
Es diez vai pazīšu pats sevi
Viedokļi par dzejoli
 lasmaize  2014-04-23 15:32 
Nu kaut vai gadus piecpadsmit,
bet krist un slīdēt, neaizmigt !
:)
Susur, Muri,
ak tu tētīt,
rosies, nav ko zvaigznes pētīt !
:))))))))))
 priede  2014-04-23 15:40 
Lai sapņi realizējas!
 klusaisMiileetaajs  2014-04-23 18:50 
Jā, dzejas lapa pašlaik turas tikai uz pāris dzejniekiem. Vēmiens uzreiz nāk virsū,
jau iedomājoties vien, kas te notiktu, ja Susurlācīša te vairs nebūtu! :(
 forma1961  2014-04-23 20:41 
Nu tad tik čuči un sapnītis nekad nebeigsies.
 hefny  2014-04-24 00:06 
čakls tāds rokdaris,susis! :)))))
 Serjozha_Baisulis  2014-04-24 04:12 
autors lūkojās zvaigznēs līdz aizķērās aiz..gulošā policista?
 Plaanpraatinjsh  2014-04-24 08:31 
Autors pievērsies pamatīgai pašanalīzei.
 assortina  2014-04-24 23:52 
:)
 BAMS  2014-04-25 09:52 
Autors virtuozi izlēc klases.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?