bija četras vasaras

bija četras vasaras,
trīs jūras rudens pusē
un manā apvarsnī vēl prot
trīs ūdensrozes klusēt

kad krita lapas lēnīgas,
kad izziedēja rozes,
no maijrozītēm smaržīgām,
kads prata laimi solīt

un modās negaiss,lietus pilns,
un zuda lietus lāses,
pret zemi šķīda gaisīgas,
kā lietus izrunātas

un bija četras vasaras,
no tām - nevienas īstas,
kā nīstas kurpes,atstātas,
kā zvaigznes,nesolītas