Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Slaķis 5 (slapjš kaķis)

Slaķis ielēca gultā.
Slaķim bija tā vēsi.
Slaķis špļaudījās dikti.
Ūdeni līdzi sev nesot.

Padod man gabalu marles,
Noslauki manu ādu!
Izsaki prieku par mani,
Ar tev pačatot nāku.

Izmetu slaķi no mājas,
Liku, lai pastaigāt iet.
Nevar ar netīrām kājām,
Man pa tepiķi skriet.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2014-04-16 17:00 
Parunā ar R.Paulu..!
 Plaanpraatinjsh  2014-04-16 19:05 
Palika žēl arī slaķa.
 Serjozha_Baisulis  2014-04-16 20:26 
dīvaini...šamais piepļeckājis jau gultu,apšķaudījis naktsveļu,bet cilvēks uztraucas
par...paklājiņu koridorā
 hefny  2014-04-16 22:06 
mjāaaaa....gulta slapja, un dīvains tas cilvēks,patiesi....slaķītim siltumiņu gribas!
 BAMS  2014-04-17 20:23 
Laba tēma, kutina nervus!
 Plaanpraatinjsh  2014-04-18 11:25 
Iztrūkst Lieldienu tēma-raksti par slaķa olām.:)
 baalzams  2014-04-18 18:47 
inkvizitors..:(
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?