Uz sudraba stīgas

autors: bariss [dzejoļi]

Jau nodzītais kumeļš
Sapinies krēpēs,
Bet elsodams,
Plakanās skaldnes vēl liec,
Kā gribēdams uzvilkt stīgas,
Līdz sudrabains pineklis
Auļiem liek norimties.

Šai nepiespiestajā brīvē,
Kur nemiesīgs sudrabs
Standarta loksnēs
Ļauj modelēt pozas,
Lai profilus kalt,
Ir nemanot kļuvis vienalga -
Tā uguns ēzē vai sals.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
bariss	2013-02-08 17:16
Tāds nu ir tas radošais process, kad Pegazs aizelsdamies vēl cenšas auļot brīvajā dzejas pasaulē.
virbams	2013-02-08 17:30
ar PENGAZU, protams ka dzeju viņš kals vienalga ēzē uguns vai sals !
klusaisMiileetaajs	2013-02-08 17:55
Būs kāds ponijs tev tur, vai..?
bariss	2013-02-08 17:58
khe, khe... klM manāmi savecojis, vairs starp rindām nemāk lasīt:)
baalzams	2013-02-08 18:06
tā aiziet pasaules godība..
Plaanpraatinjsh	2013-02-08 20:02
Tas taču jauns ērzelis iejūgts arklā.
jukas	2013-02-08 22:21
Visu nakti modelējot pozas , no rīta jūtos kā nodzīts zirgs :)
assortina	2013-02-09 19:31
Ko dara ar nodzītiem zirgiem??...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!