Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tu gaiši nāc

Pa aizputināto ielu
Gaiši viegliem soļiem
Atnāca cilvēks,
Kurš mīlēja mani.

Mīlēja mani nezinot,
Vai mani glāsti ir smagi
Kā briestošs rudens
Vai viegli kā sapņi,
Sapņi pavasaros,
Kad rudens tālu...

Atnāca atmiņas.
Atrada sirdī to vietu,
Kur dusēji tu.
Atmiņas.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2012-12-18 09:25 
Atmiņas,atmiņas...
 mazlacitis  2012-12-18 10:10 
nu ko ...
 taalais_sakura  2012-12-18 13:19 
Smagi glāsti-tas jau velk uz ārstnieciskās masāžas pusi.Tie,kas viegli kā sapņi,tie
...,bet dzejolis tāds ziemīgi gaiši skumjš.
 FAETONS  2012-12-18 13:35 
Nostaļģija par kaut ko pagājušu.Sirsnīgs dzejolis.
 klusaisMiileetaajs  2012-12-18 18:52 
Atcerējos japāņu haiku.
"Atskatos.
Cilvēks, ko satiku ceļā,
Pazudis miglā."
 Naktsvijole_es  2012-12-18 19:45 
Liek aizdomāties,kādi gan soļi tam varētu būt ejot prom..:)
patīk...
 lapsu_aacis  2012-12-20 22:20 
vata veel taa kaukshan uz meenesi nau beigusees?

riimeet, sirsininj, vajadzeeja
tad, kad stojaks uz objektu biia pashaa auKstaakajaa punktaa. tas arii irj laiks, kad
kaut ko jeedziigu unj paliekoshu no shiis te pseudoljubas varj izdzemdinaat.
pirjms
unj peec unj rakaajoties pa Čerdakaa sakrautajaam uz apputeeshanu mantaam, i riimes
sanaak salkanas kaa atknjopeec unj neizdzerC vinaars.

 puteklic  2012-12-21 14:35 
Nu, nezinu, ko te baigi sprēgāt. Kādu dziesmu vecumā paši dziedāsim.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?