Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

TETRA HIDRO CANNABINOLS jebšu Monologs ar Amsterdamu

Tām sienām nebija ausis,
Bet naktī man šķita tās klausās.
Tām mājām nebija acis,
Bet no rīta man šķita tās raugās.

Tiem kokiem nebija rokas,
Bet dienā man šķita tie apskauj mani.
Tiem mākoņiem nebija kājas,
Bet vakarā man šķita tie izseko mani.

Vienu brīdi es pat sabijos no sevis,
Šķita, ka mūžīgi šādi būs pie tevis.
Bet saulesbrilles, bailes manas kā ar aukstu dušu,
No ziloņa atkal pārvērta par mušu.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2012-11-07 06:04 
Man ir vajājuši vēl trakāki rēgi.
 klusaisMiileetaajs  2012-11-07 08:12 
Man arī kādreiz ir bijis bailīgi.
 pareizais_virziens  2012-11-07 09:31 
Marihuānu pīpējuši esat?
 __puuce__  2012-11-07 11:06 
... nu Amsterdamā ne tas vien var rādīties..:))
 ofni  2012-11-07 15:20 
sēnes, pie visaa vainīgas sēnes
 pareizais_virziens  2012-11-07 18:00 
Šajā gadījumā Skunk No1. Ar sēnēm neaizraujos.
 ZARNU_MAISS  2012-11-07 21:05 
Dažādas halucinācijas var rādīties negatīvo enerģiju ietekmē.
 elle_errante  2012-11-08 20:31 
Lai gan izklausās pēc pilnīgas šīzes, dzejoļa atrisinājums man šķita veiksmīgs.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?