PIESKĀRIENS

autors: sikatrons [dzejoļi]

Tu pieskāries manas dvēseles stīgām
Ar mīlestības maigajiem pirkstiem,
Un dvēsele iesāka skanēt.
Tikai lūpas kautrīgi klusē,
Vēl nezin tās dziesmai vārdus.
Šeit patapinātie neder,-
mīlestība katram ir sava,
Dažam tā atnāk pēkšņi,
Kāds cits visu mūžu meklē,
Tā arī neuzzinot,
Kā ir kad dvēsele spēlē.
Kamēr lūpas vēl klusē,
Kamēr vārdus vēl meklē,
ieskaties manās acīs,
tās visu bez vārdiem
Tev sacīs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
cointreau	2012-10-30 07:38
.
klusaisMiileetaajs	2012-10-30 08:07
Es laikam vecs palieku, jo pēdējā laikā par dvēseļu kopību un mīlu kā tādu ļoti maz domāju, bet akcentu lieku tieši uz mīlēšanos un konkrētu fizisko tuvību.
Plaanpraatinjsh	2012-10-30 08:38
Burvīgi.
laukroze	2012-10-30 09:53
labs.
taalais_sakura	2012-10-30 10:13
Skaisti paklusēji.
Steamroller	2012-10-30 14:35
Ak, nestaipi dvēseles stīgu Vai dzirdi, draugs, kā tā čīkst Kad pusceļš no Cēsīm uz Rīgu Bet spiediens ir tāds, ka vai plīst Ak, parunā labāk ar mani Ne alu pirms ceļa man lej Jo ausīs sāk zvanīt jau zvani Aiz kuras būdas lai skrej Bet šoferis, nelietis, stūrē Kā pussprādzis gliemezis gauss Ak, piedod, es laidīšu tūtē Un ceru, ka buss paliks sauss
klusaisMiileetaajs	2012-10-30 18:24
Jā, Steamrollers uzdzina skaudras atmiņas par to, kā es pirms armijas vienu reizi no Limbažiem uz Aloju ar busu braucu. :)
__puuce__	2012-10-30 19:09
... jā, pateiks un nesamelos... Patika.
elle_errante	2012-10-30 22:03
Par mīlestību visi dzejoļi ir skaisti.:)
ruuzhenja	2012-11-02 20:28
Skaisti

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!