Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

*******

ik rītu
dusmīgi pieri saraucis skatos
kā zem cementa pelēkām debesīm
pļāpu kules lapas
krāsaini piežūžo
ar sevis trūdošiem meliem
dubļainu zemi
kur reiz kā divas sīkas adatas
pasaules adatu ņudzošā gubenī
vārtījāmies laimīgi divatā
sildot viens otra
skurbuma pilnos sānus
zaļi un smaržojoši
kā bazilika lapas
līdz mūs apēda
rijīgi izsalkusī ikdiena
un aizveda
sarusēt palēnām
katru savā pasaules stūri
kur mēmus
kliedzienus apslāpē
daudzmiljonu vāveres riteņu
ik rīta brauciena troksnis
pretim tam lielajam
izsludinātajam kopš dzimšanas
pēc tam

ik rītu dusmīgi
es čukstu pustumsā
dūres sažņaudzis

tagad
Viedokļi par dzejoli
 laukroze  2012-10-17 13:55 
..nevis kādreiz, bet tagad- piekrītu puucei..:)
 iriss23  2012-10-17 15:07 
..tikai uz mani pašu ved tās durvis
caur kurām jāiet,lai ieraudzītu....
 klusaisMiileetaajs  2012-10-17 18:46 
Ieliec te, oho, sludinājumu un gan jau kādu citu, varbūt pat labāku, dabūsi! :)
 _deggunnoiser_  2012-10-18 15:47 
vēl viens piečakarēts jaunās ēras gaidītājs?

[`daudzmiljonu vāveres riteņu
ik
rīta brauciena troksnis
pretim tam lielajam` - eleganti! :)]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?