Manai sirdsmīļotajai Ivetiņai.(8)

autors: asaispuisis [dzejoļi]

Par spīti šķēršļiem liktens ko liek ceļā,
Es dzeju rakstu sēžot tikai veļā,
Bet manas domas aizlidojot tālē,
Reiz sasniegs Tevi apgūlušos zālē.
Zem galvas Tev ir sakrustotas rokas,
Es jūtu - vienai būt Tev lielas mokas,
Zem vecās ābeles,kas dāsni ziedos tvan,
Es zinu blakām vieta vienmēr man.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2012-04-21 00:25
Dikti sirdi plosošs dzejs! :)
Plaanpraatinjsh	2012-04-21 08:36
Burvīgs,pavasarīgs sapņojums.Es jau lasīju šo dzejoli Tavos DG ierakstos un neko jaunu nevaru pateikt,Tavas pikantās groteskas ir interesanti lasīt.:)
klusaisMiileetaajs	2012-04-21 09:01
Vasarā zem ābeles un blakus..?! :))) Neticu.
Ezjule	2012-04-21 11:02
pozitīvs dzejolīts
hefny	2012-04-21 11:25
eh, cik romantiski, un uzvēdi saules sakarsēts un debess zilgmes spirdzinošais vēja pieskāriens strazdu dziesmā!
ZARNU_MAISS	2012-04-21 19:30
No negatīvajām enerģijām brīvs dzejolis.
lauvene4	2012-04-22 10:55
vienkārši un jauki
Naktsvijole_es	2012-04-22 13:22
Piekrītu Z_M..:))
FAETONS	2012-04-22 14:56
Labi,ka neietekmējies,bet raksti savā stilā.Aizkustinošs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!