Tu un es.

autors: straume22 [dzejoļi]

Tavas acis man pretī raugās,
Gurušas ceļos un neceļos,
Domas manas arvien vēl maldās,
Tinušās vatētos mēteļos.

Tavas rokas saliktas klēpī,
Darbos sastrādātas un raupjas,
Atkal un atkal Visaugstākais svētī,
Lai uz darbiem jauniem tās traucas.

Bija mirkļi, varbūt vesela mūžība,
Kad tām cerību nebija vairs,
Nāca tad lāsts vērsts uz debesīm, sūdzība,
Necelsies rokas un tas bija skaidrs.

Manas kājas gāja tad palīgā,
Nesa pie tevis glābt ko vien var,
Dzīvei bij dota atbilde galīgā,
Tikai mūs abus šīs nedienas skar.
...
Tavas acis nu raugās manās,
Cerību pilnas un mīlas,
Sakļauj mani tu savās skavās,
Ceļas dvēseles debesīs divas...

(11.01.2012.)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2012-01-11 10:35
..
beat	2012-01-11 12:09
skumji, bet cerīgi..
kwazimorda	2012-01-11 13:53
Tāds mirstamais gabals sanācis...
Plaanpraatinjsh	2012-01-11 13:54
Vai tik tā otrā dvēsele nav TS,jo sen neapmeklē dzdz,būs pacēlies ar visu savu miesu.Skumji.
straume22	2012-01-11 14:30
(žēlsirdīgi pasniedz kwziksMordam šņupstāmo drānu)Izraudies draugs!
straume22	2012-01-11 14:31
Plpē, noteikti tas nav TS. Bet ir bijis redzēts ne vienu vien reizi paceļamies. Patreiz akall ir nolaidies, ārstē salauztos kaulus:)M-de
ne_jau_taa	2012-01-11 18:25
Tā ir...Ko rokas nespēj padarīt, to padara kājas:)
Trofejs	2012-01-11 19:33
piedod
TERA	2012-01-11 19:40
:)
AIKONA	2012-01-11 20:03
labs
assortina	2012-01-11 20:26
Dikti traģisks dzejs!!
Plaanpraatinjsh	2012-01-12 15:06
Par TS skaidrs,bet arī klM pazudis,man pat šķita,ka redzēju viņu lidinoties pa gaisu.
straume22	2012-01-12 15:37
Par "šķita" neko nezin pateikt, bet, ja "rādās", tad gan krustu vajadzētu pārmest, lai nerādās:)
klusaisMiileetaajs	2012-01-13 14:39
Nekur es neesmu pazudis! Lielā vētra elektrības drātis pārrāva.
hefny	2012-01-16 11:09
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!