O lēdija

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Pie tavām krūtīm dusēju
Ar ziediem pilnu sauju.
Mēs abi divi klusējām,
Un garām plūda Gauja.

O lēdija , O Zeme!
Trīc skropstās asaras.
O lēdija, O Zeme!
Mēs satikāmies vasarā.

Tev matos saules pilieni,
Un acīs ezerdzīles.
Zied mežrozes un zilenes
Un šķiet, ka tevi mīlu.

O lēdija , O Zeme!
Tur zibens šautras lido.
O lēdija, O Zeme!
Tev skūpstu klēpi mitro.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-03-16 09:14
Gulēji dienvidu pie Gaujas?
mazlacitis	2010-03-16 09:22
Precīzi PLP!! :)
piparmeetra5	2010-03-16 13:18
O!
Naktsvijole_es	2010-03-16 14:46
Jā,,ziema par garu,atliek tikai sapņot un atcerēties ,kā smaržo zeme..:))
klusaisMiileetaajs	2010-03-16 17:18
Arī no laizītājiem esi, ko? :)))
kwazimorda	2010-03-16 18:24
[iztēlojas,kā susis bučo novadgrāvja krastus-zemes klēpi mitro...:DDD]
assortina	2010-03-16 20:40
Lāčiem lāciskas dīvainības!
VARJAUBUT	2010-03-16 21:48
jomajo..nc
ZARNU_MAISS	2010-03-17 11:19
Tagad saprotu,kāpēc Tev spundējas vēders.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!