Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Acs zipsnis

Vēl sniega pārslas gaisā lido,
Balti jumti, laukā sniegs.
Vēl bērniņi pa dīķi slido,
Hokeju tiem spēlēt nieks.
No veikala man pretī nāk
Ar tīkliņu un lielu somu
Meitene, tā runāt sāk
Un izsaka man dziļu domu.
Vai negribot es apsēsties
Un viņai acīs skatīties.
Man nebija, kur dēties,
Un stresā sāku kratīties.
Kupenā sēdamies baltā
Plecu pie pleca cieši,
Tad viņa, meitene staltā,
Un mani jautāja tieši.
Vai gribot es ieraut šļuku
No viņas pudeles labās,
Došot vēl batona ņuku,
Ko rokās noturēt abās.
Tad lūkojos meitenes acīs,
Ilgi, kādu minūti garu,
Gaidīju, ko tā vēl sacīs,
Vai tiešām iedzert es varu!
Pēkšņi tā noņēma brilles
Un skaidri redzēju to,
Ka varu iet, kur aug dilles,
Viņas pēc, ja nesniegšu gaidīto.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-03-14 07:54 
Tak atdod batonu tai meitenei ar dziļo domu,pietiks tev ar ņuku.
 sekspiirs_5  2010-03-14 08:15 
Visvairāk aizkustināja vārdi "kupenā sēdamies". Tur dziļa doma apakšā.
 piparmeetra5  2010-03-14 09:22 
Vēdera prieki var būt tik daudzveidīgi...!
 FAETONS  2010-03-14 09:25 
Teicu jau Tev augstāk,ka novērojumus,atmiņas labāk rakstīt prozā.
 klusaisMiileetaajs  2010-03-14 18:04 
Pāris šļukas es arī ierautu. Baigi garšīgi uzrakstīts. :))
 tavssargs  2010-03-14 18:20 
Nodevējs un dezertieris!
 assortina  2010-03-14 19:22 
Dikti saturīgi esi pavadījis laiku! :)
 Naktsvijole_es  2010-03-14 19:59 
Uijjj..
 mazlacitis  2010-03-15 11:12 
Stresā kratīties??? Tā jau jebkuru var sabiedēt :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?