Mīlestība no 31. acu skatiena

Varat neticēt- tā bija!
Tā ņēma, atnāca,
Tā citas jūtas rija.
Tā bija Lielā..
Jā gan, tā mīlestība bija:
Kas citas mīlas rija.
No acu skatiena,
No klusas dvesmas-
Kas visu sajauca,
Pie saprāta vairs neesmu.
Es atceros, ka pirmais skats
Tāds primitīvs un vēss,
Tas skats tik tukšs
Un tagad neesmu es.
Un visi pārējie-
Tie trīsdesmit!
Tie kaut kur tukšās mucās sit.
Kā asinis no dzīslām rit..
Tas nebij vakar,šodien, rīt.
Ik gads pēc gada rit..
Nu pagājis jau trīsdesmit..
Un katru gadu skatiens īss-
Kā rēnās miglās piliens trīc..
Un Tika trīsdesmit un pirmais.
Kā vilnis nosirmojis sirmais:
Pār galvu mierīgs vēlās...
Un reizes miljons:
Zvēla, zvēla, zvēla,..
Kas noticies? Vai tagad viss?
Vai jāgaida, kad skatiens tas
Būs palicis vien atmiņās?