Procents no pavasara.

Pulkstenis
Jau septīto reizi ap sevi tinas
Lai pēc divdesmit ceturtās attītos kāds reizi bija.
Manā Vecrīgas logā līdz ar atkušņa pirmo lāsi
Aci paver sārta begonija.
Pirmā atkušņa lāse krita no lāstekas garas,
Iekrita dziļi sniegā un to pamodināja.
Es nezināju.
Mans logs bija ciet.
Nakts sapņi to steidzās vēl siet un siet.
Neviens nezināja.
Vēl nebija saules
Vēl nekusa sniegi
Vēl klusēja lāstekas kā sirmi diegi.
Bija laikam sevi vēl jāgriež un jāgriež
Līdz pagriež tur, kad jāsākas.

Viens procents no pavasara
Klusa jausma, infraskaņa
Viena nots no zaļa zara
Atvērts vārds no teksta gara
Līgodama uzkāpj gaisā, skarot torņus uzmanīgi:
"Drīz es atgriezīšos, sirdis.
Atgriezīšos simtkārtīgi".