Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Amatnieks


Nu beidzot paveicās – es atradu
To - daudzreiz turēto, es sataustīju viņu,
Kas manā dzīvē kalpojis ir man
No savas cietās sirds, bet maizei manai - ne pa jokam.
Un delna valga kļūst no prieka sajūtas,
Ka varēšu es savu seno prasmi ielikt lietā.

Ar roku noglāsta viņš manu gludo veidolu
Es gaidu ienākmies sevī sen ko svešu
Cik patīkami būs - es apzinos,
Ka, beidzot, ieskaušu ko mīļi sevī cieši
Tā gaidīju to sastingusi sen, un sagaidīju
- uzdevums būs pildīts.

Man ilgi nācās gulēt gaidībās,
Ka mani vienreiz izvilks dienas gaismā.
Tik dienai šai es radīts radījums,
Nu mani ieliks vietā –
Un es strādāšu kā nākas.

Tūlīt tas meistars darīs darbu savu
Pie sāniem maigi paņem mani viņš
Aiz kakliņa, un pievelk akurāti
Tai darbavietai gatavai

un sit pa galvu – bliukš.

Cik patīkama sajūta, ka protu
Bez kļūdas paveikt seni prasto maizes darbu es.
Ar veco āmuru tik sen jau gatavotu
Pa galvu naglai tai, kas tagad sienā
Jaunu gleznu nes.
Viedokļi par dzejoli
 Naktsvijole_es  2010-02-03 17:32 
...prasmīgi nostrādāts...kā labs kriminālromāns...:))
 GedertsPiebriedis  2010-02-03 17:54 
Ir tomēr mūsu skumjajā dzīvē arī priecīgi brīži, kad tie, kā saule, smagos negaisa
mākoņus pašķīrusi, atkal iespīd mūsu ikdienas darbā nogurušajās sejās un dod sparu
turpmākajam dzīves cēlienam.
 ofni  2010-02-03 18:16 
Ir, ir
 assortina  2010-02-03 19:05 
Jā, dikti noslēpumins, bet cerīgs dzejs!
 klusaisMiileetaajs  2010-02-03 20:03 
Tev tikai āmurs ir? :))
 Plaanpraatinjsh  2010-02-03 20:27 
Sit sienā cinkoto naglu,to varēs iesit pat ķieģelī.
 ofni  2010-02-04 09:45 
Ceru, ka sasmīdināju:

Amatnieks (atrodot veco āmuru):
"Nu beidzot paveicās – es
atradu
To - daudzreiz turēto, es sataustīju viņu,
Kas manā dzīvē kalpojis ir
man
No savas cietās sirds, bet maizei manai - ne pa jokam.
Un delna valga kļūst no
prieka sajūtas,
Ka varēšu es savu seno prasmi ielikt lietā."

Siena (priecīgi, ka
uzmanību pievērsa tai):
"Ar roku noglāsta viņš manu gludo veidolu
Es gaidu
ienākmies sevī sen ko svešu
Cik patīkami būs - es apzinos,
Ka, beidzot, ieskaušu ko
mīļi sevī cieši
Tā gaidīju to sastingusi sen, un sagaidīju
- uzdevums būs
pildīts."

Nagla (iedvesmoti):
"Man ilgi nācās gulēt gaidībās,
Ka mani vienreiz
izvilks dienas gaismā.
Tik dienai šai es radīts radījums,
Nu mani ieliks vietā –

Un es strādāšu kā nākas.

Tūlīt tas meistars darīs darbu savu
Pie sāniem maigi
paņem mani viņš
Aiz kakliņa, un pievelk akurāti
Tai darbavietai gatavai"

Teicējs
(nolūkodamies darbībā, izteiksmīgi):
"un sit pa galvu – bliukš."

Amatnieks
(novērtējot padarīto):
"Cik patīkama sajūta, ka protu
Bez kļūdas paveikt seni
prasto maizes darbu es.
Ar veco āmuru tik sen jau gatavotu
Pa galvu naglai tai, kas
tagad sienā
Jaunu gleznu nes."

-urmis-
 esome  2010-02-04 17:18 
nu šito izdomu, asprātīgi:)atļaujos norādīt uz neveiklu izteiksmi-radīts radījums,
darīs darbu,seni prasto..
 Virgin  2010-02-04 20:53 
Man patīk tas,ka tavi dzejoļi ir sarežģīti.Vienmēr kāds noslēpums.:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?