Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapnis

Vēl neaizej, vēl paliec īsu brīdi,
Vēl ļauj uz plakstiem tavu elpu just.
Pirms rasas sidrabs iesāk saulē zaigot,
Vēl neliec mirklim nebūtībā zust.

Tik tuvu,tuvu tavas acis staro,
Neko tās nesola un arī neizlūdz.
Plaukst trausls zieds un silti upes garo,
Un man par visu šonakt jāaizlūdz.

Vēl neaizej,es zinu,ka tas sapnis,
Tas mūžīgs malds,no kura neizkļūt.
Drīz plīvurs nokritīs un dzīve skarba,
Liks atkal celties,atkal iet un būt.

Jau rasas asaras viz ziedu acīs,
Un līdz ar tumsu zvaigžņu mirdzums zūd.
Un tava elpa.Vai tā vispār bija?
Tas ir vien vējš,ko mani plaksti jūt...
Viedokļi par dzejoli
 ofni  2009-08-04 12:58 
Labs ritms, skaidra doma, neatkārojas vārdi. Labucis.

p.s. rindiņu "Vēl neaizej,es
zinu,ka tas sapnis,"
es izteiktu, lai neaizķertos "Vēl neaizej,es zinu, tas ir (vai
"bij`")sapnis". Doma iespējams nezustu arīdzan.

 Bils  2009-08-04 13:15 
paliec un neaizej...
 hefny  2009-08-04 13:19 
Raits.
 Bils  2009-08-04 13:21 
viņu sauca Raits.
 ofni  2009-08-04 13:42 
Nē Gei ts.
 Naktsvijole_es  2009-08-04 17:51 
dzīve,dzīvīte...kapēc?..
 assortina  2009-08-04 21:49 
Ļoti labs!
 lauvene4  2009-08-05 01:44 
viegli plūstošs
pieskāriens
 exizeaar  2009-08-05 04:35 
skaists. :)
 Muuza13  2009-08-19 12:35 
Izskatās, ka tomēr nenoturēji to mirkļa burvību...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?