DobleCafee

Mēs satikāmies kafejnīcā,
Kad saule karstus viļņus meta.
Sen ļaudis jūrās izklīduši,
Un publika bij ļoti reta.
Tik sulas glāze veldzi sniedza
Un Brazīlijas kafija.
Kāds obers velti acis miedza
Tam dzeramnaudas netika.
Mēs parunājamies par laiku,
Par dzīvi dīvainu un svešu.
Es nezinu vai vārdi skāra
To stīgu, kuru iekšā nesi.
Būs labi, tikai labi būs!
Nav iemesla mums sevi šaustīt.
Nāks dienas labākas ar gaismu,
Kad nāksies savai sirdij klausīt.
Nav sākuma un beigu arī...
Viss notiek tā kā nolemts būt.
Sāc uzticēties sevim arī,
Lai viss tev apkārt labāks kļūst.
Tad kādreiz klusā kafejnīcā:
Pēc gadu tūkstošiem kas nāks.
Mums atceroties senos laikus
Uz sejas smaidus brīnums klās.