Spied!

Man ierocis pie galvas,
Tuvu tas...
Es skatos griestos –
Balta lapa.
Nolaižu skatienu –
Spogulis...
Es redzu tevi!
Attēls neskaidrs un tāls,
Laikam tādēļ man auksti.
Es mūmija, es nekustos, es raudu
Man acis mirušas, tās vēro tevi.
Un smadzenes sev jautā,
Vai lodi sagaidīs,
Vai tomēr ne?
Tu esi gļēvs!
Tu baidies un slēpies.
Es zinu kur –
Vājībā savā,
Kuras vārds – sieviete.
Tu priecē un nicini
Tos, kuri palīdz un cenšas
Iztikt bez sāpēm un mīlas...
Sāpes – zinu šo vārdu,
Tam sinonīms „Mīlestība”.
Man smadzenes karstas un galva man sāp,
Ierocis gaidošs...nepacietīgs.
Drīz beigas,
Saprāts zūd,
Atstāj tik vienu domu:
Vai ilgi vēl mocīšos?
Klusi čukstu sev – spied...

Ja tālāk seko...
Tas nav pabeigts.
Jums tikai šķiet,
Ka saprotat.

Tas ir jāizjūt,
Pirms saki – spied!