Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad spārni...

Tik labi būt visam,
Un tajā pašā brīdī nekam.
Būt visur!
Nevienam nepiederēt.
Nejust zemi zem kājām,
Jo domās tā ir
Vate izkaisīta...
Pieskarties zvaigznēm,
Ja vēlies to.
Mīlēt sevi
Un nenožēlot.
Sēdēt un necelties kājās,
Dejot un neredzēt...neviena.
Būt vienam, kad vēlies.
Tik labi...
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2009-02-28 16:11 
Tu tik pa mākoņiem vien, pa mākoņiem vien...:))
 klusaisMiileetaajs  2009-02-28 16:31 
Ja nekas nesāp, tad kas kaiš nesapņot! :))
 assortina  2009-02-28 18:06 
Nu, smuki!
 ne_jau_taa  2009-02-28 18:19 
Mīlēt sevi un nenožēlot?
A kas te ko nožēlot?
 Vejslota  2009-02-28 20:11 
Jā, tā ir dievišķīga sajūta!!! Man gan liekas, ka autors var apdzejot drusku
veiksmīgākā formā šīs savas izjūtas! :))
 tavssargs  2009-02-28 21:25 
Tu esi parašutists! Vai nē?
 unita  2009-02-28 22:30 
Pirms "pieskarties zvaigznem", vareetu "uz meenesi meerkjeet"... :)))
 Burve77  2009-03-01 00:38 
21.04.2006
 unita  2009-03-01 12:04 
...> V.sl.. > citaa "formaa" buus paustas citas juutas... :)
 ZARNU_MAISS  2009-03-01 12:25 
Vienatne ir vienā vietā.
 Plaanpraatinjsh  2009-03-01 14:58 
Man arī tā gadās.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?