Rīts

Vel viens rīts,kā stāsts garš
Glāstiem izstāstīts
Ar vārdiem attēlots
Šiš rīts manā atmiņā,kā mana māja
Katru vietu zinukas noticis
Ko nekad neaizmirsīsi
Ar kājām es ietupa laukiem plašiem
Lai atkal šo rītu baudītu
Kā šampanieša glāzi,lēnām dzertu
Tu manu prātu jauc
Jūtos kā taurinjš krāsains
Vasaras karstumā
Lidinās bezgalīgā plašumā
Bet es zinu kur es lidoju
Pie tevis...
Un te migla bieza,kas ieskauj mūsu abu pasaules..
Un starp šo miglu
Rodas mūsu pasaule..
Un drīz migla atkal zudīs
Būs jauns rīts
Vakars vēls,kad
Atkal ceļu viens pie otra zīmēsim...
Un stāts nebeidzams
Reiz tiešām būs nebeidzams...