Sirds uz pusēm
Gribēju apsnigt balti
No visām debespusēm.
Tagad starp divām robežām,
Sirds uz pusēm.
Starp baltu un melnu,
Nakti un dienu.
Pārmaiņu vēji gadalaikos,
Vēl pārziemot šo ziemu.
Un apsnigt bez robežām.
Lai sirds būtu viena,
Nesadalīta uz pusēm,
Kā mana dzīves baltā diena.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2009-01-11 00:52 |
| Daždien tev iet kā pa elli, ko? :)) |
| hefny |
2009-01-11 04:30 |
| Patika. |
| Vejslota |
2009-01-11 08:28 |
Ko daudzi noņēmušies ar to apsingšanu, it kā tas būtu kas labs!? Uz manīm viss
sniegs izkūst... Un kad neizkusīs, tad būs šaize.. Bet visticamāk,- man būs
vienalga.
Bet dzejolis pats par sevi- smuks. |
| Plaanpraatinjsh |
2009-01-11 09:22 |
Pastaigā gar ceļa malu un garāmb raucošās mašīnas Tevi tā apbērs ar sniegu,ka līdz
pavasarim būs ko tīrīt. |
| tavssargs |
2009-01-11 10:50 |
| Sapratu, ka gribēji nomaskēties. |
| assortina |
2009-01-11 21:13 |
| Jā, dzeja skaista, bet par pārējo piekrītu Vajslotai! |
| planeeta |
2009-01-11 23:00 |
| Vot šitais man patīk, tāāāāds saprotams.;)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!