Pie slitas.

autors: pidulis [dzejoļi]

Mēs reizēm jūtamies piesieti
Kā zirgi pie apgrauztas slitas,
Un domas kā putni
Pret sprosta režģiem
Aizlauztiem spārniem sitas,
Un liekas, ka likten’s nežēlo
Ne pašu, ne bērnus, ne sievu.
Bet varbūt, pa grēkiem kuldamies,
Mēs vienkārši aizmirstam Dievu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kodax	2007-10-13 10:19
Tu pats atbildēji - kāpēc! Ļoti labi izteikta doma! Patika!
kaijaa	2007-10-13 10:57
perfekti!
forele	2007-10-13 11:58
Parasti nav labi, ka dzejolī tiek izvirzīts atklāts vai slēpts jautājums, un beigās autors uz to pats arī atbild tiešā tekstā. Bet šoreiz man patīk...
sarma7	2007-10-13 14:40
nu ja, ka tā..:))
Vikinja	2007-10-13 15:48
Tik patiesi!!! Un - skaisti!! un - sāpīgi!! Un - traģiski real!!!
vanadziene	2007-10-13 15:49
Pareiza doma, nemeklēt vainu liktenī vai citos, bet sevī...
radieto	2007-10-13 19:25
Komentāri lieki - tā viš` i`!
mistik	2007-10-13 20:24
Īsi un kodolīgi! Kā naglai uz galvas! Man patika!
madarinjas	2007-10-13 21:16
Ļoti laba doma...
lauvene4	2007-10-13 22:18
Labs dzejolis.
Densi	2007-10-14 00:00
Aamen...
randija	2007-10-14 19:30
Pats labākais vēl priekšā...
Bils	2007-10-15 10:04
pidul, a vari, ja gribi!!!!...:)))
susulacis	2007-10-15 16:39
Aizmirsties dzejā :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!