Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Draiskulis rīts.

Saņēma vēju aiz spārniem draiskulis rīts,
Iesvieda eglē, kam acis vēl pilnas ar miegu.
Vējš, sasitis spārnus, sauca: lai galotnes trīc!
Notrauca eglei no zariem kūstošo sniegu.

Sagrāba sauli aiz stariem trakulis rīts,
Iesvieda kupenā – pašķīda ūdeņu šaltis.
Vējš uzpūta asniņam sīkam, ziemas čaulā kas tīts –
Apkārt man izbira vizbuļi zili un balti.

Rīts paņēma staru no saules, iedūra acīs man arī,
Vējš man iebēra sirdī veselu riekšavu ziedu.
Nu es vairs nesaku rītam: kā tu tā vari!
Tagad līdzi ar vēju es smejos un dziedu.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-04-18 13:05 
Nu, jā.
 Neatliekama_Rakete  2007-04-18 13:50 
Nu nav mans stils. Kādam jau droši vien ļoti patiks.
 lauvene4  2007-04-18 13:52 
Patika,patika un vēlreiz patika!
 Burve77  2007-04-18 17:32 
Jā, kādam patiks gan:)) Un kāpēc ne, ja tas ir ik jauks un sirsnīgs dzejolis? Var arī
ar motoriem izteikt jūtas, var arī šādi!
 mistik  2007-04-18 19:06 
Īsti pavasarīgs!
 t_Pauliine  2007-04-18 20:40 
labestīgi un jauki teikts:)
 sarma7  2007-04-18 20:45 
jauka noskaņa, jūtams prieks..:)
 GedertsPiebriedis  2007-04-19 00:08 
Aizsūti uz Meža Avīzi!
 kollin  2007-04-19 14:57 
Labs, ļoti patika!:))
 kendija27  2007-04-22 00:20 
Super!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?