Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Paldies

Labrīt!
Un saldu miedziņu, mīļā,
Pati sev saku.

Vienas personas teātris
Tukšā skatītāju zālē.
Paklanos zemu
Ar dziļu cieņu –
paldies, ka jūs neesat
kad esmu viena
ar jūtīgumu
savu.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-11-30 10:39 
Labrīt!:)))
Labs!:)
 klusaisMiileetaajs  2006-11-30 11:01 
Teātrī aizsnaudies, vai? :))
 koTute  2006-11-30 11:21 
murgojiens :))
 GedertsPiebriedis  2006-11-30 11:40 
Vientulības radītās sāpes arī man ir pazīstamas, bet šis darbs manī atklāja jaunu
skatu punktu un liek domāt, ka mēs tiešām esam tikai aktieri šajā pasaulē, kā pirms
vairākiem gadsimtiem konstatēja diženais Šekspīrs.
 tavssargs  2006-11-30 12:04 
Kur tad palika pārējie? Vai tika izziņota trauksme?
 planeeta  2006-11-30 13:28 
Skumji un vientuļi.
 Neatliekama_Rakete  2006-11-30 13:31 
Tā kā kaut kas par maz tā kā par daudz. Skaidrs ir tas, ka man nepārāk aizķer.
 forele  2006-11-30 14:59 
Piekrītu Gedertam tiktāl, ka interesants skatupunkts.:))
 Paracelzs  2006-11-30 16:57 
Ilgstoši esot vienatnē ,saasinās uztveres spējas .:)))
 mistik  2006-11-30 23:15 
Arī viena aktiera teātris ir teātris (resp. - māksla)...
 sherilla  2006-12-01 00:24 
...smaids caur asarām..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?