Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

arī zosis mīl [lidot] jeb bīs jau labi!

3 _ _ _

bet zināt ne vienīgais saule, ne vienīgais mēness
kaklā karājos matainam tīģerim
jo citas trofejas jau rotā tā ausis, nāsis un ķepas
man likās varu akmeņojoties ziedēt un
sasalstot sildīt
bet visu vējš sagriež, aizpūš un piesmej
visur vējš ielej kaut ko no kā cita
gribi vai negribi atsedz pīšļus
jo ne akmens, ne ziedi
ne ledus, ne siltums
bet smilts un mitrums izrādās biju
tā milst mana pašapziņa
pa skalu uz leju
pie citām pašatziņām
ka nav zeme dievu templis
ka nav zeme sacukurota
tik ar cilvēcīgām vājībām sarobota
tā mūsu slaidajai gara ēnai velkoties pakaļ kā lempis

žēl ir sevis.. jā, žēl gan..
24.07.2006.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-07-26 20:20 
nav jēgas tērēt laiku sevis žēlošanai... ja nu vien kādu mazu laika sprīdi...:)
 Haijama  2006-07-27 09:51 
tāda sajūta, ka speciāli štukots teksts, lai īpatnēji izklausās...
 Spigana_spigana  2006-07-27 10:57 
nju nezinu, man jau dikti patīk. :) Tikai interesē kapēc nosaukums tāds.
 liecika  2006-07-27 12:32 
ņu ņu.. liecika tekstus neštuko, jo tie paši pie viņas nāk.. caur antenām.. žžžž :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?