gulbīši un mēnesnīciņas
ir tā
par daudz patiesības
tā karsti spiež
iedodiet padzerties
šonakt mēs abi tādi viltīgi nevainīgi
nosmērēti ar tinti
piepirkstoti mums ķermeņi
un man nemaz nav bail
tā ir
ko es
man nav pat kaķa
es mīlu
mīlu gan gan
un nu
ir tā
mūsu pirksti satiekas
tavos matos
kā ekrāna iekšpusē
| Viedokļi par dzejoli |
| dzejs |
2006-07-17 12:32 |
| :)) |
| Tava_Stabilitate |
2006-07-17 12:36 |
| Jā, nav vārdam vietas. Brīnišķīgs dzejolis. |
| Burve77 |
2006-07-17 13:04 |
| Burvīgs dzejolis! Man ir kaķis, bet mīlas arī netrūkst!Ak, kā es Tevi saprotuuuuuuuu! |
| klusaisMiileetaajs |
2006-07-17 14:04 |
| :))) Neko nesapratu! :))) |
| Paracelzs |
2006-07-17 14:27 |
| Vai tikai pirksti satiekas?:) |
| GedertsPiebriedis |
2006-07-17 14:36 |
| Ko simbolizē tinte, atvainojos? |
| sibemols55 |
2006-07-18 11:50 |
Man liekas, tā tāda naiva glezniņa virs vecāsmātes kumodes, kuru mazmazbērni savā
bērna nevainībā noķellējuši ar tinti. |
| planeeta |
2006-07-20 17:53 |
| Man patīk,jā,un ko nu es,man nav pat kaķa...:))))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!