par taureņiem nedaudzII

autors: liecika [dzejoļi]

cerība?
nav tiesa.

atkal
mīšu tos pašus riteņus,
straujus un lielus,
lai sašķeltu ceļu, tā mestās ēnas
pat olis nepaliks kluss
un dziedās, līdzi skries
pat sirds akmeņi neklusēs
jo varbūt sāpēs

atskabargatziņa -
pārbaudīt
pārbaudīt
pārbaudīt
tad baudīt
tik droši

bez cerībām?

- - -

es vēlos
aiz tiem žogiem, pie siltiem logiem
sasmaržot rupjmaizi ar medu
siltu liepziedu tēju
es vēlos
aiz tiem žogiem, pie siltiem logiem
vēlos būt taurenis, gaiši zils
ne rejošs, klaidonīgs suns

2006-06-20 [2006-07-14]

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-07-14 17:07
Ai,uzreiz sagribējās smaržīgu rupjmaizi ar medu un tēju!:))) Man patīk,ļoti.:)))
Paracelzs	2006-07-14 18:26
Man arī patīk!:)
Tava_Stabilitate	2006-07-14 21:26
Jā labs, man patika un tikpat daudz arī nepatika, jo apziņa, ka viss labais ir absolūts un vienāds mani garlaiko.
t_Pauliine	2006-07-14 21:49
feini gan!:)))
malva	2006-07-14 22:03
a Sāļais, liecika? un tad vēl tas taureņa mūžs? nezinu, nezinu...
planeeta	2006-07-14 23:52
Dzīvo skaisti,mirsti jauns(tā laikam kāds bij teicis).:)
mazaa_burve	2006-07-15 15:28
Nosmaržoja pēc rupjmaizes un medus.... mmmmm :)))) Labs!
Ane_mone	2006-07-15 17:55
tieši tādas asociācijas, it kā būtu Pastariņa muzejā. ( Lauku mājas, rupmaize, medus un zied liepas, ceļa malā pelēkais akmens )
klusaisMiileetaajs	2006-07-16 00:14
Audits... :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!