No

Rīts piezadzies klusi,
Un pārlējis savu zeltīto rasu.
Tas paņēmis elpu,
Turot to virs rasas pielietās zāles.

Nāc to paņemt,
Šeit dzestrumā zālē!

Un viņa rokās es ieraugu elpu -
Savējo un tavējo.
Tā ir vakardienas elpa,
Zvaigznēm rotātā,
Tā zibsnī rītam rokās,
Un pirkstu galiem to sasniegt liepziedos vēlos,
Lai atcerētos,
Brīžus tumsnējos,
Ausīs vārdu šalkoņu,
Gliemžvāku siltumu,
Tavu glāstu,
Un vārdu.

Žoppāaaask.
Plīst molberts!
Mazs resnītis, ar disku rokā
Ātrumā izmests caur stiklu.

Aiz viņa baiss robs,
Kā ķimikāliju bāze.
Rotā manu rītu.

Starp eļļainiem burzītiem zāļu kumšķiem,
Es redzu peni, kurš iegūlis.
Kuģis dokā,
Sīkas rociņas tā sānus glāsta,
Tie lielāki, smagāki,
Smagi,
Manā pasaulē nav tādi svari,
Tie lieli, tiem mana seja,
Tie saplūdīs kopā un apgāzīs mani
Lielu svina atsvaru uzmetīs.
Tās būs manas beigas,
Nenopirktās, nocenotās,
Bez ekrāna,
Bet asarām
End.

Ir jau beigas,
Bet dzelzs gabali krīt,
Vēl lielāka roka aiz roba pie loga pie ciāna tumsas,
Cērt.
Es vemju no pieksāriena.
Es pieskāros tam
Tikko cirstam
Es tikko pieskāros Visumam
Un mūžības vietā,
Reibuma vēmiena lielums,
Tāda izmēra man tagad ir.
Es guļu dīvainas gravitācijas spiests,
Tas kas man starp kājām -
Lidosta.
Liela smaga lidosta.

Simtiem loku,
Ostu,
Paciņu,
Ilumīši, turbīši, cepuma ceļi,
Īsi zvani,
Dispečeri,
Starpsieviešu mirkļi.

Es ieklausos kustībā,
Ir palicis vieglāk.
Nav jālido,
Var nokāpt lejā
Un lidot, gaidīt un pieskarties rokām,
He, mmmm, hmhhh,
Stop tur tevi es,
Mhhmmm, es saplosīšu tavus stjuartes svārkus,
Es saplosīšu krēslus!
Tuvāk, tuvāk,
Starpgalaktisko
Vienu!
Visu, tagad, mhhhāaaaa,
Aaa, ā 3 2 1
ĀAAAaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.
Nokrīt divas monētas,
No acīm kases vēderā -
Žrrgktka, kst, kdžkst, krstk, stk.
Bija lābi.


Viss atšujies!