maķenīt sasodīta pie-krītība

Tev labi, Tev ir kam piekrist...
man arī gribās tā klupt un krist
pie
Tevis, bet neticīgas sejas
manās krūtīs ārdās un plosās
tām citas stīgas un citas smadzeņu poras
tām sava anna sava līze
un nelīdzēs te Tava piekritīgā paralīze.

Man gribās, lai ir kam piekrist,
bet visur viedoklis cits un strīdi dzimst
man saka, es ass, es klausīties nemākot,
tad pa***t
ja kāds nemāk mani apklusināt,
nav jēgas runāt
tik par mani asāki spēj mani nomierināt.

Tu saki, piekrīti, nu ko, tad krīti
es pagaidām lepni galvu augšup celtu
veros debesīs, neredzot, kur eju.
Līdz arī es krītu.
Tik nav vairs tas pie.