viss,kā parasti

viss ir kā vienmēr,viss ir kā parasti.
abi mēs dzīvojam pēc vecā saraksta.
tikai atvērtās durvis,kurās ienāc Tu,
ielaiž iekšā svešu cilvēku.

tās pašas acis,tās pašas rokas,
tikai mīļajā sejā-svešāds smaids.
tās pašas kustības tās pašas sarunas,
bet aiz tā visa-tukšums baigs.

jo acis nemirdz,savāds tukšums sejā,
rokas neglāsta,jo stingi pirksti
lūpas nesmaida-tā tikai grimase
un mīļajai sejai pieskārties nedrīkst.

bet manas scis to smaidu gaida.
rokas noglāstīt nedrīkst,jo tavs vēsums baida.
tikai ar acīm Tevi apmīļot varu.
es to nespēju izturēt-cik šī diena gara.