Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dvēseles sapnis

Kauj manu dvēseli, kauj!
Decembra salā tas viegli.
Sirds mana šodien to ļauj...

Kā skeleti vībotņu stiebri,
Sarmas klāti tie dzied
Par zudušo vasaras svelmi,
Kad madaras tvanīgi zied.

Skauj, manu dvēseli, skauj!
Lai nesalstu ziemas salā,
Sirds mana šodien to ļauj.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2005-12-14 19:13 
mēms izbrīns...:)))
 Plaanpraatinjsh  2005-12-14 20:41 
:))) Šodien labākais oho. tā jau ir klasika, es pat neuzdrošinos neko teikt citu.
 klusaisMiileetaajs  2005-12-14 20:46 
Dzejoļi, kas skar meteoloģiskos apstākļus, man daždien ir tuvi. Nevaru tikai saprast,
kas jākauj un kas jāskauj. :))))))
 tavssargs  2005-12-14 22:10 
Izrādās vienīgi prātā vājais saprot zemtekstus. Decembrī daba atmirst, bet ne līdz
galam. ja apskauj, viss no mīlēstības atdzimst.
 ruttta  2005-12-15 00:22 
esmu dzirdējusi, kā vējš ziemā dzied niedrēs. Skumja dziesma. Dzejolis skurbina.
 Lichia  2005-12-16 18:38 
Nav jau ne vainas. Bet tas patoss!! Eksalteeta buutne, ko lai saka...
 dince  2006-01-22 20:05 
Man patīk,kau kas kādreiz izjusts un pazīstami tuvs!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?