Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

OZOLS RUDENĪ







Viss klājums, kur acis vien sniedzas, kails
Vien ozols dažas lapas tur
Daba kaila, nobijusies ziemas tuvuma
Vien vientuļš ozolos lauka vidū stāv

Bērza lielā mīla pret kaimiņieni egli lauka malā
Vasaras garumā meža mēdijus baroja
Žagata bērnus izskolot spēja
Dzenis saklauvēto kapitālu dobumā krāja

Stāv bērzs kails, rudens lietū raud
Pliku egle ziemā kur liks
Stāv ozols lauka vidū viens
Sīļi rindā ar gaismu pēc zīlēm steidz


12.11.2005.
RUDOZOLS
Viedokļi par dzejoli
 selita  2005-11-20 13:08 
Vai par daudz nevelk uz pesimistisko pusi. Dzīve jau nemaz tik drūma nav. Ja jūties
sevī dzejnieks esam, vajag saskatīt to gaišāko pusi. Lai ir vairāk gaismas un
optimisma. Citādi dzīvē var iestāties pagurums. Lai veicas!
 klusaisMiileetaajs  2005-11-20 21:01 
Arī man patīk dzejoļi par kokiem un putniem.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?