Modinātājs

Mīļi šņācot tu blakus dus,
Rīts caur aizskaru spraugu staru met
Tavs kājas īkšķi rītu sveic,
Mēs guļam krēslā nekustīgi.

Ar glāstu modinu es kājas īkšķi
Lūpas ausi rāmi tver
Ieklausies manos sirds pukstos
Rīta stars nolūkojas tavā īkšķī


Tavs augums notrīc krēslā
Nodevīgā sega projām bēg
Saules stars uz manas lūpas
Tavu krūti kāri tver.

Tad pazūd sega,lūpas,lūpas tver,
Nakts kārtība krīt bezdibenī,
Dienas spožais trakums steidz,
Mēs mostamies jaunai dienai.

29.10.2002



RUDOZOLS