Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pasaka par noslēpumainām lādītēm, kuras neviens negrib redzēt, jo nav intereses..

uz tā dzeltenā plauktiņa
tās dzeltenās lādītes

katrā ir rēgs ēna spoks
no tām neaizslēgtām
[aizmāršība vai spīts]
pusnaktī zogas ārā
un dej un dzied
man pie spilvena:

„nāc mīlēties, nāc mīlēties
ar mums kaislē rīvēties”
Viedokļi par dzejoli
 AKAA  2005-08-29 21:20 
jautri!:)) patika
 adlibitum  2005-08-29 22:54 
Nobeigums bija pats labākais:)
 Sikspaarnis  2005-08-29 23:03 
Tie vārdi kā aizmirstas dienas.
Ir pagaisis viss,
Kas bij labs un kas ļauns.
Vēl
mirklis - un tad vari iet,
Lai atkal tiektos
Pēc neaizsniegtā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?